Jaunumi

Baltijas Vides forums un Latvijas Hidroekoloģijas institūts izsludina konkursu skolēniem par iespēju piedalīties Latvijas ezeru pētījumā. Vairāk informācijas konkursa nolikumā.

Projekts veicinās sadarbību starp dažādu jomu speciālistiem vietējā un starptautiskā līmenī. Projektā  plānotās sadarbības veidošanas mērķis ir ezeru ūdeņu kvalitātes uzlabošana tūrisma reģionos. Projektā kā mērķa grupas ir pārstāvētas gan zinātniskās institūcijas, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldības iestādes no  trīs Baltijas jūras reģiona valstīm: Polijas, Lietuvas un Latvijas.

Projekta mērķis ir izveidot tīklošanās interešu centru, kura interesēs ir uz zināšanām balstīti risinājumi, kas mazinātu tūrisma ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti.

Uzticības veidošana mērķa grupu un iesaistīto partneru starpā, lai palielinātu izpratni par ezeru piesārņojumu, ir galvenais projekta mērķis. Zinātnisko institūciju sadarbība ar pašvaldībām un citām iestādēm joprojām ir nepietiekama. Uzticībā balstīta sadarbība un kontaktu nodibināšana ļaus labāk atpazīt aktuālās vides problēmas un meklēt uz zināšanām balstītus risinājumus.

Ar valsts reģionālās attīstības aģentūras, Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu LHEI ir uzsācis īstenot multisektoriālo projektu aktivitātes - Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai - ietvaros apstiprināto projektu “Mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa pilnveidošana upēs un jūras piekrastes smiltīs” (Nr. 1‑08/37/2022).
Mikroplastmasas piesārņojums jūras un ar to saistītajos biotopos ir mūsdienās aktuāls jautājums, tomēr šī piesārņotāja monitoringam joprojām trūkst piemērotas prakses un vadlīnijas. Ar šo projektu, ņemot vērā citu valstu pieredzi un pirmās iestrādes Latvijā, tiks pilnveidotas mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa metodes upēs (kā piesārņojuma vektoram jūrā) un jūras piekrastes smiltīs. Rezultāti ļaus nākotnē izvērtēt piesārņojuma izmaiņu tendences un apsvērt šāda veida regulāru monitoringa ieviešanu.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Aurēlija Armoškaite un vadošā pētniece Solvita Strāķe piedalās 4. Ekosistēmu pakalpojumu partnerības konferencē (4th ESP), kas 10.-14. oktobrī notiek Iraklijā, Krētā. Kolēģu referāti par ekosistēmu pakalpojumiem daudzvirzienu jūras telpiskajā plānošanā (Aurēlijai) un jūras biotopu novērtējumu barības vielu regulēšanā (Solvitai). Piedalīšanās konferencē notiek ar projekta LIFE19 NAT/LV000973 REEF "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" (LIFE REEF) atbalstu.
Vairāk par konferenci - https://www.espconference.org/europe22

LHEI sadarbībā ar Tallinas Tehnoloģiju universitāti augusta sākumā izvietoja 9 Hydromast straumes mērītājus un akustisko Doplera straumes ātruma mērītāju netālu no Skultes ostas, Zvejniekciemā, lai iegūtu plašāku informāciju par piekrastes straumēm un ūdens masu kustībām. Visi deviņi straumes mērītāji vienlaicīgi mērīja ūdens plūsmas ātrumu un virzienu, kā arī ūdens spiedienu. Paralēli ar akustisko Doplera mērītāju arī tika mērīts straumes ātrums un virziens. Hydromast mērītāji ir izstrādāti Tallinas Tehnoloģiju universitātē kā jauna metode, lai noteiktu piegrunts slāņa straumju kustību un analizētu seklūdens viļņus. Pētījuma rezultātā tiks kalibrēts viļņu modelis Rīgas līča austrumu daļā un pilnveidots sanešu plūsmas modelis. Tas palīdzēs precīzāk paredzēt piekrastes smilšu pārvietošanos virzienus un apjomu, kas ļaus prognozēt jūras krasta erozijas un akumulācijas zonas.  Šāds pētījums ļaus precīzāk prognozēt, kā klimata pārmaiņas ietekmē jūras seklūdens zonu. Zinātniskās iekārtas tika izvietotas uz 20x20 metru liela alumīnija rāmja 500 metrus no krasta, 3 metru dziļumā un atradās jūrā 5 nedēļas. Eksperiments tika veikts Baltijas pētījumu programmas projekta Nr. EMP 480 "Solutions to current and future problems on natural and constructed shorelines, eastern Baltic Sea (SolidShore)" ietvaros. Attēlā mērītāju izņemšanas brīdī var redzēt, kā 5 nedēļu laikā jau ir izveidojies apaugums (jūras zīles) un aprūsējis rāmis.

Šogad Latvijas Hidroekoloģijas institūta organizētājā zemūdens valstības izpētes piedzīvojumā piedalījās 423 apmeklētāji, kas ir gandrīz par 200 apmeklētājiem vairāk nekā iepriekšējā Eiropas Zinātnieku naktī 2019. gadā, kad LHEI klātienē apmeklēja 234 interesenti.

Ārā uzstādītajās teltīs un LHEI teritorijā varēja izmēģināt niršanas ekipējumu, aplūkot pētniecības inventāru, iekāpt laivā, uzzināt par planktona un bentosa organismiem, iepazīt zivju daudzveidību Latvijas ezeros, noteikt dažāda veida piesārņojumu Latvijas ūdeņos. Dabas vērtības piekrastē varēja iepazīt dažādās izzinošās un interaktīvās nodarbēs Dabas aizsardzības pārvaldes mobilajā dabas klasē. 

Lai pasākums varētu notikt, tajā tika prezentēti rezultāti no dažādiem projektiem.

Līdz 5. maijam notiek pieteikšanās Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu piektajam grantu konkursam.

Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu piekto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.

Septembrī noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda pētniecības projekts “Paleo-ekotoksikoloģijas pieeja, lai noteiktu plastmasas daļiņu ietekmi uz saldūdens stūrakmens vēžveidīgo grupas Cladocera funkcionālo un strukturālo daudzveidību” (projekta nr. 1.1.1.2/ VIAA/2/18/359).

Projekta zinātniskais mērķis bija noskaidrot mikroplastmasas daļiņu sastopamību un daudzumu saldūdens ekosistēmās, sākot no plastmasas masveida ražošanas pirmsākumiem 20. gadsimta 40. gados līdz mūsdienām, un novērtēt mikroplastmasas iespējamo ietekmi uz saldūdens stūrakmens vēžveidīgo grupas organismu funkcionālo un strukturālo daudzveidību. Tādā veidā pirmo reizi tika veikta mikroplastmasas izpēte ar jaunu paleo-ekotoksikoloģijas metodi datētos saldūdens nogulumu urbumos. Iegūtie lauka pētījuma dati tika pārbaudīti eksperimentālā veidā mezokosmu pētījumos.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts nosoda Krievijas agresiju un izsaka pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās tautu!
LHEI ir apzinājis iespējas atbalstīt Ukrainas zinātniekus un ir informējis arī Izglītības un zinātnes ministrija par iespēju nodrošināt darba vietas ukraiņu zinātniekiem saistībā ar ūdeņu pētījumiem. LHEI piedalās akcijā #ScienceForUkraine, aicinām sazināties, ja apzināta šāda nepieciešamība.
LHEI informē, ka esošajos apstākļos nesadarbosies ar Krievijas zinātniskajām institūcijām un zinātniekiem.

 

Doktorantūras studente Anna Lanka (šobrīd studē TalTech) pēta sakarību starp ūdensblusu atliekām, kas saglabājušās ezera virsējā sedimentu slānī un ezerus raksturojošajiem parametriem (caurredzamība, pH, elektrovadītspēja, kopējā fosfora koncentrācija u.c). Izmantojot šīs sakarības tiks veidots modelis, ko izmantos vēsturisko ezeru apstākļu rekonstrukcijai. Tā rezultātā būs iespējams labāk izprast kādi izskatījās Baltijas valstu ezeri pagātnē, kā cilvēku saimnieciskā darbība un klātbūtne ir ietekmējusi ezerus un ūdens kvalitāti.

Daugavpils Universitāte (DU) izsludina 2. doktorantūras grantu konkursu. Konkursa mērķis ir stiprināt DU akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās, galvenokārt veicinot atjaunotni un virzoties uz jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu – uz inovācijām orientētu doktorantūras ietvaru.

Šajā uzsaukumā tiek izsludinātas 12 vietas šādās zinātnes nozaru grupās:

  • Dabaszinātnes – 7 (tostarp 1 pie sadarbības partnera – Daugavpils Universitātes aģentūrā “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”);
  • Sociālās zinātnes – 4;
  • Humanitārās un mākslas zinātnes – 1.

Pieteikšanās un dokumentu iesniegšana norisinās līdz 2022. gada 6. janvārim.

Vairāk informācijas: https://du.lv/izsludinats-2-doktoranturas-grantu-konkurss/?fbclid=IwAR0T8bbb1w7iU73gRkXlxCpL0F_Nbx4eiRucHLFJrfIYzHtNy_B67Ayufg0

Doktorantūras grantu konkurss tiek īstenots ESF projekta “Daugavpils Universitātes stratēģiskās specializācijas jomu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences stiprināšana 3. kārta” Nr. 8.2.2.0/20/I/003 ietvaros.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir divu konsorciju partneris, kuru sagatavotie projektu pieteikumi jūlija otrajā pusē apstiprināti finansēšanai no programmas Horizon Europe. Nākamajos trīs gados LHEI darbosies projektos "Infrastructure for Marine and Inland Water Research (AquaINFRA)" un "BlueMissionBANOS – supporting the Mission Ocean Lighthouse in the Baltic and North Sea basins (BlueMissionBANOS)".

30. novembrī tiešsaistē notiek Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta FanpLESStic-sea noslēguma konference. Tās laikā paredzēts atspoguļot globālās, Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona perspektīvas mikroplastmasas mazināšanā, kā arī iepazīstināt ar projekta rezultātiem šajā virzienā. Konferences programma šeit un vairāk par pašu projektu var uzzināt - https://www.swedenwaterresearch.se/en/projekt/fanplesstic-2/

Projekta MEDWwater ietvaros zinātnieki ir konstatējuši dažādu farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni ne tikai mūsu notekūdeņos, bet arī upēs un jūrā. Īpaši dominē pretsāpju un pretiekaisuma medikamentos atrodamās aktīvās vielas kā ibuprofēns, diklofenaks un paracetamols.

Noskaties kampaņas “Dabai Tableti Nevajag” ietvaros tapušo animāciju kā farmaceitiski aktīvās vielas nonāk vidē un ko mēs katrs varam darīt, lai samazinātu šo vielu daudzumu https://www.youtube.com/watch?v=m9TZVkvD-uE .

Uzzini vairāk https://www.kurzemesregions.lv/dabaitabletinevajag/

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pavadošais pasākums Okeāna desmitgades laboratorijai " A Clean Ocean" šo piektdien no plkst. 10.00 tiešsaistē, taču jau tagad var īsā testā noskaidrot savas zināšanas par plastmasu okeānos - https://create.kahoot.it/share/plastics-microplastics-and-the-oceans-are-you-aware/916c0b36-c0e9-4c7c-b424-5fa0e8ee2757

Latvijas Hidroekoloģijas institūta komanda pirmo reizi realizējusi mikroplastmasas monitoringa programmu 13.-17. jūnija reisa laikā, par spīti ne vienmēr patīkamajiem laika apstākļiem. Apsekoti 11 novērojumu transekti Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Savukārt LHEI YouTube kanālā jauns video par darbu jūrā uz Somijas Vides institūta kuģa "Aranda", ekspedīcijā CABLE (Central Baltic Sea Circulation Experiment) aprīlī - https://www.youtube.com/watch?v=kQ80-r5rmp8

 

ANO Okeāna desmitgades ietvaros, 19. novembrī plkst. 10.00 notiek Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Selga un Pasaules Dabas Fonds tiešsaistes diskusija par mikroplastmasu mūsu pludmalēs, sabiedrības iesaisti un kopīgām pūlēm jūras vides uzlabošanai.

Vairāk informācijas par pasākumu: https://fb.me/e/121ykHXAN

Pasākuma norise saistīta arī ar pēcdoktorantūras pētījuma "Paleo-ekotoksikoloģijas pieeja, lai noteiktu plastmasas daļiņu ietekmi uz saldūdens stūrakmens vēžveidīgo grupas Cladocera funkcionālo un strukturālo daudzveidību (1.1.1.2/VIAA/2/18/359)" izpildi.

 

"Baltic Earth" konferencē Jastarnjā, Polijā (30.05.-03.06.) LHEI piedalās ar diviem pētnieku referātiem. Astrai Labucei referāts par Rīgas līča pelaģiskā barības tīkla īpatnībām un Mārim Skudram ziņojums par apvelinga pētījumiem turpat, Rīgas līcī.

Pētījumi veikti ar LVAFA finansētā projekta "Indikatora izveidošana raksturlielumam D4 pēc Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām, izmantojot Rīgas līča pelaģiskā barības tīkla enerģijas plūsmu budžetu" aktivitāte" (A. Labuce) un PostDoc projekta "Nacionālās monitoringa programmas uzlabošana Rīgas līcim, sniedzot rekomendācijas jaunai papildinātai metodoloģijai, ieskaitot vairāku datu ieguves metožu izmantošanu, apvelinga noteikšanu un raksturošanu" (1.1.1.2./VIAA/4/20/733, M.Skudra) atbalstu.

Šoruden noslēdzas Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekts GRASS, kurš bija veltīts iespējām ilgtspējīgai makroaļģu izmantošanai Baltijas jūrā. LHEI informē, ka projekta  rezultāti angļu valodā pieejami https://www.submariner-network.eu/grass mājas lapā, sadaļā Project Outputs, savukārt plaša informācija par projektu latviešu valodā apkopota Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā - https://www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/grass/.

Atgādinām arī, ka brošūra par makroaļģu audzēšanu Baltijas jūrā pieejama šeit.

LHEI pētnieces Evita Strode un Ieva Putna-Nīmane savus pētījumus prezentēja stenda referātos starptautiskās Vides toksikoloģijas un ķīmijas biedrības (SETAC) organizētajā konferencē 14.-19. maijā Kopenhāgenā. Referāts “Effects of Copper and 4-Tert-Octylphenol in Acute and Chronic Exposure on Biomarkers in Amphipod Crustaceans (Baltic Sea)" iekļauj pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/465 darbu rezultātus (E. Strode). Savukārt, pētījums “Algae Wracks on Coastline of Baltic Sea As Potential Accumulation Points of Microplastic Particles”, iekļauj EU Interreg Latvia-Lithuania projekta “Estimation, monitoring and reduction of plastic pollutants in Latvian-Lithuanian coastal area via innovative tools and awareness raising” LLI-525 rezultātus (I. Putna-Nīmane).

29. oktobrī tiešsaistē Latvijas Hidroekoloģijas institūts organizēja noslēguma semināru Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētajam projektam Nr. 1‑08/56/2020 "Rīgas līča vides stāvokļa novērtēšanas rekomendāciju izstrāde un ieviešana klimata izmaiņu apstākļos, izmantojot vienšūņa Mesodinium rubrum attīstības īpatnības”. Projekts ilga no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada septembrim, un salīdzinoši īsā laikā izdevies iegūt gan interesantus rezultātus, gan aprobēt metodi organismu trofijas veida noteikšanai. Seminārā projekta vadītāja Iveta Jurgensone iepazīstināja ar sasniegto un turpmākajiem plāniem, savukārt prezentāciju iespējams aplūkot pielikumā.

Pielikumi:
Download this file (Mesodinium_prezentacija_29_10_21-2.pdf)Mesodinium_prezentacija_29_10_21-2.pdf[Prezentācija]5288 kB
Aicinām uz informatīvu tiešsaistes semināru 27.maijā 14:00, kurā iepazīstināsim ar Rīgas līča ūdens organismu mijiedarbībām un to izmantošanu vides stāvokļa novērtēšanā. 
Seminārs ir LVAFA finansēta projekta "Indikatora izveidošana raksturlielumam D4 pēc Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām, izmantojot Rīgas līča pelaģiskā barības tīkla enerģijas plūsmu budžetu" aktivitāte.
Ja vēlaties piedalīties seminārā, tad lūgums izmantot zemāk redzamo saiti iepriekšējai reģistrācijai:

18.-22. oktobrī Orhūsā, Dānijā notiek 13. Baltijas jūras zinātnes kongress. Latvijas Hidroekoloģijas institūts pārstāvēts ar vienu mutisko referātu un trim stenda referātiem. Aurelijai Armoškaitei uzstāšanās par jūras plānošanas rīku, savukārt divus vakarus stenda referātu sesijās piedalās Evita Strode par sānpelžu saistību ar vides veselību, Anete Fedorovska par apaļā jūrasgrunduļa ietekmi uz rifu biotopiem un Marta Barone par mikroplastmasu Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Vairāk par kongresu -  https://conferences.au.dk/bssc2021/

Līdz 7. aprīlim notiek pieteikšanās doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu ceturtajam grantu konkursa.

Latvijas Universitāte (LU) izsludina ceturto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts šogad ir partneros MadCity Riga pilsētplānošanas pasākumā “Rīga/Daugava 2026”, kas 29. un 30.septembrī notiek Spīķeru koncertzālē. Pasākuma pilna programma www.madcity.lv
Pirms diviem gadiem stāstījām pilsētplānotājiem par nēģiem - https://straume.lmt.lv/lv/konferences/konferences/lamprey/1041614

Ciešākie sadarbības partneri

  • Latvijas Universitāte

  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

  • Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku flotile

  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) 

  • ... pārējie.

Kontakti

Voleru iela 4, LV-1007, Rīga.

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Datu aizsardzības speciālists Aleksandra Ivanova: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Šī mājas lapa izmanto Sīkdatnes, apmeklējot to Jūs piekrītat to izmantošanai.