Jaunumi
- Detaļas
20. februārī Latvijas Hidroekoloģijas institūtā uzņēmām starptautisku skolēnu un skolotāju grupu, kura ieradusies Erasmus+ programmas projekta "Human Impacts @ Coastal Ecosystems" darba ietvaros. Pārstāvjiem no Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Ogres Valsts ģimnāzijas (uzņemošā skola) stāstījām par Baltijas jūru un tās izpētes metodēm ar okeanogrāfiskām ierīcēm un satelītiem, kā arī iesaistījām laboratorijas darbos. Grupas dalībnieki veica dažādus uzdevumus zooplanktona, zoobentosa un mikroplastmasas izpētē, kā arī iepazinās ar zivju vecuma noteikšanas metodēm, ūdens sāļuma gradientu Pasaules okeānā un ekotoksikoloģijas testu principiem.
- Detaļas
Latvijas Hidroekoloģijas institūta darba rezultāti projektā BONUS BASMATI 20. februārī tiks atspoguļoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētā informatīvā pasākumā "Jūras plānošana, izmantošana un dzīvotspējīga jūras ekosistēma - vai tas viss ir iespējams?", Rīgā, VARAM telpās. Kādi ir jūras ekosistēmas pakalpojumi, kas tos nodrošina, ietekmē un kā tie var mainīties - par to stāstīs LHEI prezentācijas. Paredzēta arī pasākuma dalībnieku aktīva iepazīšanās ar lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku Baltic Explorer, kas, izmantojot dažādus jūras vides datus, palīdz izvēlēties piemērotākās darbības jūrā un piekrastē. Pasākuma programma šeit. Vairāk par projektu BONUS BASMATI - https://bonusbasmati.eu/
 Agenda 20022020.pdf | [Agenda] | 423 kB |
- Detaļas
LHEI saka paldies visām 13 "ēnām", kuras ar interesi, zinātkāri un vēlēšanos saprast pētīja jūras fitoplanktonu un makrozoobentosu, strādāja ar mikroplastmasas paraugu sagatavošanu un sānpelžu dzīves noslēpumiem. Tika noteiktas arī barības vielu koncentrācijas jūrā un noskaidroti zemūdens dabas vērtību izpētes principi.
Mikroplastmasas analīžu apguve veikta vairāku mikroplastmasas pētniecības projektu ietvaros, tai skaitā atbalsta pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai, projekta numurs 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359.
- Detaļas
Šogad pirmo reizi Latvijas Hidroekoloģijas institūts piedāvājis "ēnošanas" iespējas enudiena.lv, ievietojot informāciju par 4 vakancēm. 12. februārī būs iespējams "ēnot" trīs zinātniskos asistentus un pētnieku, darbojoties laboratorijās ar jūras floras un faunas pārstāvjiem, kā arī piedaloties mikroplastmasas pētījumos. Esam patīkami pārsteigti, ka teju uz visām vakancēm jau saņemti skolēnu pieteikumi!
- Detaļas
ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 5.4.2.2/17/I/002 "Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru"ietvaros iegādātas divas viedās bojas (smart buoys), kuras paredzētas attālinātai jūras vides parametru mērīšanai.
- Detaļas
LHEI piedāvā iespēju izstrādāt kursa, bakalaura vai maģistra darbus vairākās pētījumu tēmās. Interesentus lūdz sazināties ar darbu vadītājiem, izmantojot norādītās e-pasta adreses.
| Studiju darbu tēmas 2019.pdf | [Tēmas] | 348 kB |
- Detaļas
Augustā LHEI sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti uzsācis jaunu mikroplastmasas pētniecības projektu. Šī projekta rezultātā tiks radīta Latvijas saldūdeņu pamatpētījumu datu bāze un rekomendācijas, kas izmantojamas monitoringa programmas izveidē. 28.-29. augustā pētnieki devās uz Talsu, Usmas un Pinku ezeru, lai ievāktu nogulumu paraugus.
- Detaļas
No 19. līdz 21. novembrim Rīgā notiek starptautisks jūras plānotāju forums "Global meets regional". LHEI forumā pārstāvēts ar trim runātājiem - sesijās "Pitch Stage" 19. novembrī (Anda Ikauniece) un sesijā "Marine Green Infrastructure and Its Role in MSP and Climate Refugia" 20. novembrī, kur piedalās vadošie pētnieki Juris Aigars un Solvita Strāķe. Vairāk par pasākumu - http://www.panbalticscope.eu/mspforum/agenda/
- Detaļas
Stokholmā notiekošajā 12. Baltijas jūras zinātnes kongresā, kurš ilgst no 19. līdz 23. augustam, Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskie darbinieki piedalās ar vienu mutisko referātu un 7 stenda referātiem.
- Detaļas
ERAF projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/008 "Pētniecības infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Daugavpils Universitātē" ietvaros LHEI, kā Daugavpils Universitātes aģentūra, šoruden ticis pie jaunas mikroviļņu krāsns, kas nepieciešama paraugu sagatavošanai (attēlā), velkmju sistēmām un laboratorijas mēbelēm. Tagad tik jāpabeidz laboratoriju iekārtošana ar jauniegūto aprīkojumu.
- Detaļas
Baltijas jūras reģiona programmas projekta OIL SPILL (par projektu - https://blogit.utu.fi/oilspill/) ietvaros 14. augustā Mērsraga ostā tika rīkotas mācības, lai pārbaudītu un analizētu dažādu organizāciju spēju reaģēt naftas produktu piesārņojuma gadījumā. Kuģa avārija Mērsraga ostas tuvumā, par laimi, tika simulēta tikai "uz papīra". Mācībās piedalījās arī LHEI zinātniskie asistenti Solveiga Kadiķe un Miks Papirtis, iepazīstinot mācību dalībniekus ar LHEI darbu vides kvalitātes pētījumos. Fotoreportāža no mācībām - https://www.flickr.com/photos/147011402@N03/sets/72157710322347431/with/48542047647/
- Detaļas
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta klimata izziņas un inovāciju kopienas "Climate-KIC" izglītības un mobilitātes programmas "Pioneers" ietvaros oktobrī LHEI darbojas divi viespētnieki - Damirs Hamulics no Slovēnijas un Izabela Zaviska no Polijas. Darbu loks aptver gan lauku darbus, gan aktivitāti laboratorijā. Damira darba tēma saistīta ar pretapauguma krāsu izpēti, bet Izabela strādā ar paleobioloģiju un vēžveidīgo noteikšanu. Vairāk par "Climate-KIC" programmu "Pioneers" - https://pioneers.climate-kic.org/
Savukārt oktobra vidū uzņēmām pamatskolas "Rīdze" 7. klases skolēnus, lai iepazīstinātu ar darbu zinātnē hidrobioloģijas, ekotoksikoloģijas un datu apstrādes jomās. Izpelnījāmies arī atzinību!
- Detaļas
O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas atbalsta biedrības organizēta un Valsts zivju fonda finansēta starptautiskā skolēnu nometne Papē šogad 9.-12. jūlijā veltīta zivsaimniecības perspektīvām, mainoties Baltijas jūras videi. Par izmaiņām Baltijas jūras vidē skolēnus 9. jūlijā izglītoja LHEI pētniece Rita Poikāne un LHEI pārstāvji šajās nometnēs kā lektori piedalās trešo gadu pēc kārtas. Vairāk par nometni - http://15vsk.liepaja.edu.lv/starptautiska-vasaras-nometne-zivsaimniecibas-perspektivas-baltijas-juras-vides-izmainu-konteksta/
- Detaļas
Kā partnerim piedaloties starptautiska projekta pieteikumā Baltijas pētniecības programmā, LHEI ir ieguvis iespēju strādāt par garkrasta sanešu plūsmām. Projekta vadošais partneris - Tallinas Tehnoloģiskā universitāte (prof. Tarmo Soomere), finansējums saņemts kā vienam no 7 projektiem starp 130 pieteikumiem. Paldies LHEI pētniecei Maijai Viškai par darbu projekta pieteikuma gatavošanā! Šeit arī oficiālā preses relīze - https://www.eeagrants.lv/?id=99&zina=284
- Detaļas
Turpinot ilgstošo tradīciju vismaz 20 gadu garumā, arī šovasar LHEI palīdz LU Bioloģijas fakultātes 1. kursa studentiem apzināt, kas notiek jūras ekosistēmā, organizējot lekcijas un praktiskos darbus fakultātes prakses bāzē Kolkā. Praksi hidrobioloģijā 8. jūlijā šogad nodrošinās seši LHEI darbinieki. Vēlam ne pārāk vētrainu laiku paraugu materiāla ievākšanai!
LU Bioloģijas fakultātes prakses bāze Kolkā (Foto: U.Kondratovičs)
- Detaļas
27. septembrī LHEI debitē Eiropas Zinātnieku naktī un piedāvā ūdeņu ekosistēmas izpētes programmu, kuras pilna versija atrodama šeit (Word fails). Visi laipni aicināti uz Voleriem!
- Detaļas
Par straumēm Baltijas jūrā un Rīgas līcī Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta LHEI pētnieks Māris Skudra -
- Detaļas
Laikā no 17. līdz 20. septembrim, pētniece Inta Dimante-Deimantoviča, kopā ar maģistrantūras studenti Annu Lanku pārstāv Latvijas Hidroekoloģijas institūtu starptautiskajā konferencē Lakes & Reservoirs: Hot Spots and Topics in Limnology, kas norisinās Polijā, Mikožinā. Konferences laikā tiek prezentēti rezultāti Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektā Pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam. Autores uzstājas ar stenda referātu "Preliminary results of multi-proxy paleolimnological survey performed in anthropogenic impact limited lake, a case study from Latvia, North-Eastern Europe". Pētījums atspoguļo cilvēka darbības ietekmes pēdas Sekšu ezerā, kas atrodas Garkalnes administratiīvajā teritorijā. Pētot ezera nogulumus, konstatēta gan klimata pasiltināšanās ietekme, gan ezera bagātināšanās ar organiskajām vielām.
- Detaļas
Latvijas Zēģelētāju savienība kopā ar partneriem 25.-29. jūnijā rīko Rīgas līča regati, kura apvieno 2019. gada Latvijas atklāto jūras burāšanas čempionātu un Livonijas kausa izcīņu. Regates vadmotīvs ir "Mums rūp vides aizsardzība un tīra Baltijas jūra", tāpēc LHEI piedalās regates pasākumos ar informāciju dažādās formās par Baltijas jūras vidi, tai skaitā, kūpinātu apaļo jūrasgrunduļu veidolā. Vairāk informācijas par regati - https://gulfofrigaregatta.eu/lv/jaunumi
- Detaļas
Igaunijas-Latvijas programmas projekts GURINIMAS, tuvojoties savai izskaņai, informē par projektā sasniegto 11. septembrī seminārā Tartu un 13. septembrī konferencē Rīgā. Gan seminārā, gan konferencē tiks apskatīti abu valstu slāpekļa budžeti un to salīdzinājums, sniegti ieteikumi labākai slāpekļa plūsmu pārvaldībai, kā arī prezentēts izstrādātais "virtuālais rīks" slāpekļa plūsmu pārvaldībai. Konferences uzaicinātais runātājs - Dānijas Orhūsas Universitātes Biozinātņu institūta profesors Braiens Kronvangs (Brian Kronvang) uzstāsies ar prezentāciju "Mērķtiecīgu pasākumu izvēle un to ietekme uz sateces teritoriju". Konferences laikā paredzēta arī profesora Braiena Kronvanga vadīta diskusija "Mērķtiecīgi pasākumi".
| Final_conference_13_09_2019_temporary_agenda_LV (2).pdf | [ ] | 396 kB |
- Detaļas
Igaunijas-Latvijas programmas projektam GURINIMAS, kura mērķis ir izstrādāt slāpekļa plūsmu apsaimniekošanas rīku Rīgas līcim, šonedēļ semināri abās programmas valstīs - Pērnavā 19. jūnijā un Rīgā 20. jūnijā. Abos semināros tiks izskatīti projekta pašreizējie rezultāti par slāpekļa bilances izstrādes rezultātiem – aprēķinātajām saimnieciskās darbības, patēriņa un vides procesu radītajām reaktīvā slāpekļa plūsmām Igaunijā un Latvijā – un ieteikumiem šo plūsmu efektīvākai pārvaldībai, kā arī ievadinformācija par GURINIMAS virtuālo rīku. Paredzētas arī diskusijas par iespējamajiem risinājumiem slāpekļa piesārņojuma mazināšanai. Vairāk par projekta rezultātiem - https://www.envir.ee/en/news-goals-activities/protection-marine-environment/est-lat-project-gurinimas
- Detaļas
- Detaļas
Jūnija sākums Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbiniekiem izvērsies par intensīvu izstrādāto studju darbu aizstāvēšanas posmu. Apsveicam zinātniskās asistentes Lauru Dzintari, Vitu Plivču, Aneti Fedorovsku un Martu Baroni ar ļoti sekmīgi aizstāvētiem maģistra un bakalaura darbiem! Turam īkšķus par Miku Papirti, kam maģistra darba aizstāvēšana 11. jūnijā. Savukārt cita veida pārbaudījumu - fitoplanktona identifikācijā - sekmīgi nokārtojusi pētniece Iveta Jurgensone, kura piedalās 3 nedēļu mācību kursā Roskofas jūras pētījumu stacijā, Francijā. Cik daudziem ir pazīstama jaunā iemītniece Baltijas jūrā - dinoflagelāta Durinskia spp.?
- Detaļas
- Detaļas
Aktīva pievēršanās mikroplastmasas klātbūtnes tēmai mūsu apkārtējā vidē ir visnotaļ saprotama - tā ir mūsu, cilvēku, radīta problēma. Kādas ir mūsu iespējas to risināt un vai tas vispār ir iespējams? Šomēnes par to LHEI pārstāves stāsta Re:TV sižetā "ES - Sargājam kopā"
un "Zinātnes kafejnīcā" Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 30. maijā
